DNB Trade™ Demo

90 DIENAS BEZ MAKSAS

Sākotnējais publiskais piedāvājums – kas tas ir?

30/01/2012 10:05:00

Kas ir kopīgs Yahoo, Google, Krievijas uzņēmumam Yandex? Protams, tās ir kompānijas, kuras palīdz mums atrast internetā nepieciešamo informāciju. Bet ko šajā pulkā dara lietišķo kontaktu sociālais tīkls LinkedIn un maksājumu karšu industrijas pārstāvis MasterCard? Tie ir uzņēmumi, kuri pēdējo gadu laikā realizēja IPO procesu. Kas tas tāds ir?

IPO nozīmē Initial Public Offering, tulkojumā - sākotnējais publiskais piedāvājums. Kā jau pats nosaukums norāda - kaut kas (šajā  gadījumā – akcijas) tiek pirmo reizi piedāvātas plašākai publikai. Citiem vārdiem – IPO procesa gaitā kompānija izlaiž akcijas, kuras piedāvā iegādāties un kļūt par tās akcionāru jeb līdzīpašnieku. Pēc tam akcijas tiks tirgotas biržā.

Iemesls, kāpēc kompānijas izvēlas izteikt publisko piedāvājumu, ir vienkāršs. Uzņēmuma,  jo sevišķi – lielas perspektīvas korporācijas attīstība nav iedomājama bez finanšu līdzekļu piesaistes. Var griezties bankā pēc kredīta. Taču aizņēmumam ir gan savi plusi, gan arī mīnusi. Nepieciešama ķīla, galvotāji. Turklāt izsniedzamā kredīta apjoms ir ierobežots, un ko pasākt, ja naudas vajag daudz?

Pastāv alternatīva. IPO gaitā uzņēmums emitē jeb izlaiž akcijas, kuras tiek piedāvātas visiem -no privātpersonas līdz profesionālam investoram. Rezultātā iegūtā nauda nonāk nevis uzņēmuma īpašnieku rīcībā, bet gan tiek ieguldīta ražošanā. Lieki piebilst, ka nekas netiek ieķīlāts, par saņemto naudu nav jāmaksā procenti un vispār – nevienam un nekad tā nebūs jāatdod.

Kādi tad var būt mīnusi šādam naudas iegūšanas veidam? Tā ir kontroles zaudēšana. Katrs, kas ir iegādājies kaut vai vienu akciju, kļūst par kompānijas līdzīpašnieku. Līdz ar to uzņēmuma saimnieks nākošajā dienā var kļūt tikai par vienu no daudziem ietekmīgajiem noteicējiem.

Tā, piemēram, mēs visi zinām, ka Bils Geitss ir viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, jo viņam pieder kompānija Microsoft. Bet ļoti nedaudzi no mums zina, ka Microsoft 1986.gadā īstenoja šo IPO procesu un ka Geitsam pieder tikai nedaudz vairāk par 7 procentiem akciju. Protams, viņš ir lielākais uzņēmuma akcionārs, un pat šo septiņu procentu ir pietiekami, lai atrastos pasaules bagātāko cilvēku saraksta augšgalā. Taču viņš nav vienīgais īpašnieks, un viņam nepieder pat kontrolpakete. Tomēr Microsoft kļuva par publisku uzņēmumu, piesaistīja finanšu līdzekļus, ieguldīja tos izaugsmē un rezultātā kļuva par tādu kompāniju, kādu mēs to pazīstam.

Kā jau teikts -pēc IPO akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Tā ir arī viena no atbildēm uz jautājumu, kuram bieži vien ir negatīva noskaņa – kāpēc ir vajadzīgas biržas un kāds labums no treideriem, spekulantiem, kuri nerada nekādu pievienoto vērtību. Ja nebūtu biržu, nebūtu šīs iespējas – izdomāt biznesa ideju, izlaist akcijas, pārliecināt cilvēkus investēt uzņēmumā, iegūt naudas līdzekļus un izveidot lielu kompāniju. Vai arī - pārveidot esošo mazu rūpnīcu par transnacionālu kompāniju. Un vai jūs gribētu iegādāties vērtspapīrus, kuru pārdošana kļūs par jūsu problēmu, meklējot pirkt-gribētāju ar sludinājumu palīdzību? Protams, nevar ignorēt arī spekulatīvo faktoru, bet kurā jomā tā nav? Tad jau pat tulpju sīpolu tirdzniecība ir nosodāma (par to – nākošajā rakstā).

Pirmais uzņēmums pasaulē, kurš piedāvāja laikabiedriem iespēju kļūt par tā akcionāriem, bija Holandes Ostindijas kompānija 1602.gadā. Katra akcija maksāja 3 guldeņus. Pārdodot vairāk par 2 tūkstošiem akciju, tika piesaistīti sešarpus miljoni guldeņu un uzsākta darbība. Jau pēc pāris gadiem akcijas cena, tātad katra investora ieguldījums, dubultojās. Savukārt visus nākošos gadus vidējā atdeve no ieguldījuma sastādīja 10% gadā. Lai arī par 3 guldeņiem 1602.gadā varēja iegādāties veselus trīs vezumus kviešu, kā redzam - IPO mērķis nebūt nav izpārdot akcijas lētticīgiem pilsoņiem par mākslīgi palielinātām cenām.

Kāda atmosfēra valda mūsdienu finanšu tirgos? Visiem labi zināmais Google savu IPO realizēja 2004.gada augustā. Akcijas cena publiskajā piedāvājumā sastādīja 85 dolārus. Jau 2004.gada septembrī tā dubultojās. Tas nozīmē tikai to, ka divu mēnešu laikā ikviens IPO dalībnieks ieguva 100% peļņas. Cik tad akcija maksā pašlaik – 650 dolārus; pieaugums sastāda aptuveni 700 procentus. Tas tika sasniegts nepilnos astoņos gados. Arī MasterCard akcijas cena pirmos mēnešus pēc 2006.gadā notikušā IPO svārstījās 45-50 dolāru robežās, uz doto brīdi tās cena sastāda 350 dolārus. Arī  -  ar depozītprocentiem nesalīdzināms rezultāts.

Protams, ne visas akcijas pēc to nonākšanas publiskajā tirgū saviem īpašniekiem garantē trīsciparu peļņu. Vēl vairāk -pat skaļu nosaukumu kompāniju dalība IPO mēdz nest zaudējumus, vismaz sākumā. Pagājušā gada maijā notika sociālo tīklu LinkedIn piedāvājums. Ja pirmajā tirdzniecības dienā biržā valdīja liela ažiotāža un akcijas cena pieauga līdz 100 dolāriem, uz šobrīd tā sastāda 65 dolārus.

Tā ir - no krituma nav pasargāts neviens vērtspapīrs. Taču, raugoties ilgtermiņā, to cenas tomēr aug. Un IPO ir lielisks finanšu tirgus piedāvāts instruments, kā kļūt par lielu korporāciju līdzīpašniekiem ar iespēju vairot savu kapitālu kopā ar finanšu pasaules varenajiem.

Nupat, 16.decembrī, ievērojamākais finanšu pasaules notikums bija kompānijas Zynga – viena no lielākajiem tiešsaistes spēļu izstrādātājiem - publiskais piedāvājums, kura gaitā tika piesaistīts viens miljards dolāru, padarot šo IPO par lielāko internetkompāniju piedāvājumu pēc Google. Man pazīstams treideris iegādājās šīs kompānijas akcijas tikai ar vienu vienīgu domu – netiekties pēc īstermiņa peļņas, bet turēt tās, lai nodrošinātu bērnu skološanos universitātē. Skan patētiski - „american dream” stilā, bet tā ir taisnība, turklāt tas ir vienkārši. Globalizācijai ir savi plusi, kuri tikai jāprot izmantot.

Un vēl – tuvākajā nākotnē tiek plānots Facebook IPO. Ja nu tā izrādīsies unikāla iespēja kļūt par šīs kompānijas dibinātāja, pasaules jaunākā miljardiera Marka Cukerberga ilgtermiņa biznesa partneri? Kā nekā - tie, kuri pirms kādiem gadu desmitiem ieguldīja vairākus tūkstošus tajā laikā mazpazīstamu cilvēku kā Bils Geitss, Vorens Bafets, Stīvs Džobss biznesā, pašlaik ir miljonāri.

Tālāk »